Biedrības pastāvēšanas mērķis ir 2009. gada 13. janvāra revolucionāro notikumu, kā arī citu Latvijas revolucionāro notikumu, piemēram, Bauskā 2009. gada 31. augustā, dalībnieku un to atbalstītāju sabiedriska konsolidēšana, to kopīga tiesiska aizstāvība un kopīga publiska viedokļa paušana un izplatīšana.
Biedrībā aicināti iestāties tie, kas piedalījušies augšminētajos revolucionārajos notikumos, kā arī tie, kas šos notikumus atbalstīja un atbalsta sirdīs.

Iestāšanās iesniegums
Biedrības statūti

Biedrības valde: Andris Maziks (tālr. 26375529) – priekšsēdētājs, Ansis Ataols Bērziņš (tālr. 29168165), Ingus Zaharčenoks.
Valdes e-pasts: valde_N@N_janvaris.lv (nodzēsiet rakstzīmes “N” un “_”).

Bankas konts biedru naudām (Ls 1,- mēnesī) un ziedojumiem:
Biedrība „13. janvāris“, reģ. Nr. 40008152247, konta Nr. LV23LHZB4300178047001, Latvijas Hipotēku un zemes banka.

Biedrības „13. janvāris“ rīcībā nonākušas ziņas, ka paslepšus un „pa fikso“, iespējams, ar viltīgu ziņu, notiesāts 2009. gada 13. janvāra revolucionāro notikumu dalībnieks Ivans Mirahtanovs: viņam piespriesti trīs gadi un viens mēnesis cietumā (reāli).

2012. gada 22. februārī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis J. Stukāns vienas tiesas sēdes laikā nosprieda „Ivanu Mirahtanovu … atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 225. panta otrajā daļā (redakcijā līdz 31.12.2010.) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem un 1 (vienu) mēnesi.“ Process notika bez pierādījumu pārbaudes, jo I. Mirahtanovs bija savu vainu atzinis.
Kā šobrīd skaidro pats Mirahtanovs, viņš vainu atzinis, jo viņam nav izskaidrotas procesuālās tiesības, viņš arī nesapratis, ka piekrišana juridiskajai kvalifikācijai ir piekrišana šim pantam. Viņam nav bijis naudas advokātam un tas, ka šādā gadījumā to var nodrošināt valsts, viņam neesot izskaidrots.
Mirahtanovam nav skaidrs arī viņa lietas izdalīšanas iemesls no „kopīgās“ revolucionāro notikumu dalībnieku lietas: viņš neesot izvairījies no izmeklēšanas un bijis tiesībsargājošām iestādēm sasniedzams. Sākumā esot saņēmis prokuratūras paziņojumu, kurā bijis minēts līdz ar daudziem citiem apsūdzētajiem, bet vēlāk izrādījies, ka viņa lieta izdalīta atsevišķi. Iespējams, prokuratūra tīši izvēlējusies izdalīšanai un fiksai notiesāšanai personu bez juridiskām zināšanām, ar sliktām latviešu valodas zināšanām, lai to būtu iespējams vieglāk ietekmēt un līdz ar to arī ātrāk notiesāt.
Tiesas spriedumā vārds vārdā pārrakstīti prokuratūras tendenciozie, politisko pasūtījumu atainojošie apgalvojumi, tādi kā „vairāki simti naidīgi noskaņotu cilvēku“, „rupji pārkāpjot sabiedrisko kārtību“, „cilvēku pūlis“ u.tml. Šādu vispārīgu, nepierādītu un uz citām personām attiecināmu apgalvojumu iekļaušana tiesas spriedumā, kurš pieņemts procesā bez pierādījumu pārbaudes, ir vai nu paviršība, vai tīša politiskā pasūtījuma pildīšana no tiesas puses.
Lai arī vispārīgi zināms, ka Latvijas krimināltiesībās precedenta princips nedarbojas, tomēr biedrība „13. janvāris“ pieļauj, ka valdībsargājošo iestāžu darbinieki I. Mirahtanovu izdalījuši ar nodomu viņu „pa fikso“ notiesāt, lai pārējos politiskajos procesos uz šo spriedumu atsauktos un tādējādi piešķirtu lielāku svaru tanī minētajiem apgalvojumiem.
Spriedums nav stājies spēkā, tas ir pārsūdzēts, apelācijas sūdzību bez maksas sagatavojis Neatkarīgais tiesiskās aizsardzības centrs.
Iespējams, Mirahtanova gadījums būs viela pārdomām tiem, kas šobrīd prokuratūras iespaidā atzinuši savu „vainu“, cerot uz „vieglāku“ spriedumu.
Biedrība „13. janvāris“ uzskata, ka 2009. gada 13. janvāra notikumi vērtējami kā pozitīvs pavērsiens Latvijas attīstībā un ir nākuši Latvijai par labu gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. Bez tam, revolucionāro notikumu cēloņi meklējami teju 20 gadus notikušajā valsts izzagšanā, kuras vaininieki arī ir īstenie šo notikumu vaininieki un būtu par to saucami pie atbildības.
Biedrība vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka lietu materiālos skaidri saskatāms politisks pasūtījums klasiskā valdībsargājošo iestāžu izpildījumā: lietās nav neviena cietušā revolucionāro notikumu dalībnieka, lai gan ir neskaitāmas liecības par miesas bojāmu nodarīšanu un pilnvaru pārsniegšanu no policijas darbinieku puses; gandrīz visi liecinieki ir policijas darbinieki; notikumi skatīti šauri, bez vēsturiskā konteksta un cēloņu analīzes.

2012. gada 8. februārī t.s. „pirmās grupas“ lietas izskatīšanas laikā tiesa rupji pārkāpa dalībnieku procesuālās tiesības, liedzot apsūdzētajiem un to aizstāvjiem iespēju iepazīties ar t.s. „cietušo“ papildus iesniegtajām materiālajām pretenzijām. Uz apsūdzētā Anša Ataola Bērziņa lūgumu iepazīties ar iesniegtajiem materiāliem, tiesnese attrauca: „Labi, tad pusstundas pārtraukums!“, bet pēc tam pārdomāja, pārtraukumu neiedeva, ar materiāliem neiepazīstināja un paziņoja, ka materiāli pievienoti.

T.s. „1. grupas“ tiesāšanas laikā 2012. gada 8.-10. februārī tiesā tika tīši pārkāpts tiesu atklātības princips. Lietas dalībnieki tika tīši ievietoti mazā zālē, kurā knapi pietika vietas pašiem dalībniekiem. Lielajā zālē tobrīd notika digitalizācijas lietas izskatīšana, kurā ir daudz mazāk dalībnieku, tomēr, neskatoties uz 13. janvāra revolucionāro notikumu lietas dalībnieku vairākkārtējām sūdzībām, zāles netika samainītas. Ir pamats uzskatīt, ka tas tika darīts tīši, lai liegtu iespēju klausītājiem piedalīties formāli atklātajā tiesas procesā: 8. februārī policisti neielaida zālē un tiesas sekretāre aizraidīja prom vairākus klausītājus, pamatojot savu rīcību ar to, ka zālē trūkstot vietas. Lietas filmēšanas aizliegšanas kontekstā tas skaidri norāda uz tiesas vēlēšanos formāli atklāto procesu padarīt par faktiski aizklātu, acīmredzot, jau tagad apzinoties izskatīšanas un sprieduma neobjektivitāti.
Arī 10. februārī policisti nelaida iekšā klausītājus, tomēr pēc apsūdzēto iejaukšanās, šo situāciju dokumentējot, tiesas sekretāre sabijās un ātri atrada zālē vietas priekš tiem.

2012. gada 6. februārī notika no kopējā apsūdzēto pulka (68 vīriem) tiesneses Loginas mehāniski un patvaļīgi izdalītās „pirmās grupas“ (23 vīru) tiesāšanas sēde.
Ieradušies bija visi apsūdzētie, bet tā kā Gunārs Klīmanis un Edgars Markots paziņoja, ka viņiem nepieciešami advokāti, tad lietu pēc būtības vēl skatīt nesāka. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka nenotika nekas svarīgs: tiesa pieņēma divus nozīmīgus lēmumus.
Pirmkārt, tiesnese Irēna Logina aizliedza filmēt visu procesu, kā ieganstu izmantojot dažu advokātu lūgumu nefilmēt to liecinieku liecības, lai citi liecinieki nevarētu ar tām iepazīties. Zinot tiesneses Loginas frivolo lēmumu pieņemšanas stilu, pilnībā nerēķinoties ar aizstāvības argumentiem, šāds lēmums nepārsteidz: viņa ir ieinteresēta, lai vēlāk nebūtu iespējams izķidāt procesa gaitu un tādējādi dokumentāli pierādīt viņas lēmumu nepamatotību.

Otrkārt, tiesnese Logina noignorēja advokātes Māras Krasovskas konstatētās rupjās kļūdas Romānam Raimeram (ne)uzrādītajā apsūdzībā: tanī nav norādīts likuma pants, bet personas kods norādīts nepareizi.

Tādējādi tiesa kārtējo reizi atklāti nodemonstrēja, ka tā vietā, lai mēģinātu noskaidrot lietas patiesos apstākļus, tiesa darbojas pēc noteikta revolucionāro notikumu dalībnieku paraugnotiesāšanas plāna, tādā veidā pildot politisku pasūtījumu.

2012. gada 5. janvārī  notika 2009. gada 13. janvāra revolucionāro notikumu dalībnieku tiesāšanas sēde.
Tiesas sēde sākās ar klātesošo saskaitīšanos. Tā kā triju apsūdzēto (no 68) nebija, tiesa visiem uzdeva jautājumu par iespēju skatīt lietu bez viņu klātbūtnes. Šinī jautājumā gan prokurori, gan advokāti, gan apsūdzētie bija vienisprātis, ka bez visu apsūdzēto klātbūtnes lietu skatīt nav iespējams.
Nākamais skatāmais jautājums bija lietas iespējamā dalīšana: prokurori palika pie sava priekšlikuma lietu dalīt 2 daļās: vainu atzinušajos un neatzinušajos. Pret sadalīšanu, minot juridiskus argumentus, izteicās visi vārdu ņēmušie advokāti, kā arī vairāki desmiti apsūdzēto. Par sadalīšanu iestājās tikai viens apsūdzētais – Jānis Vanags, kurš prasīja atsevišķi izdalīt savu lietu, ar nolūku nodemonstrēt, ka dalīšanas varianti ir daudz un dažādi, lai tiesai dalīšanas gadījumā nāktos pamatot, kāpēc tā izvēlējusies tieši šādu variantu. Savukārt Ansis Ataols Bērziņš bija sagatavojis izvērstu pamatojumu, kāpēc lieta nav sadalāma:
1) tik būtisku jautājumu nevar risināt neesot klāt kādam no apsūdzētajiem;
2) pants par masu nekārtībām paredz tiesāt masas, tāpēc prokuroru un tiesas žēlošanās par apsūdzēto lielo skaitu nonāk pretrunā ar apsūdzības būtību;
3) panta daļas, pēc kuras uzrādīta apsūdzības, Krimināllikumā vairs nav, tāpēc nav iespējasms virzīt, tai skaitā dalīt, apsūdzību pēc neesošas normas;
4) citu apsūdzēto un liecinieku sniegtās ziņas var sniegt būtisku ieguldījumu katra apsūdzētā jautājuma izskatīšanā, šo ziņu iegūšanas liegšana ir tiešs apsūdzēto procesuālo tiesību pārkāpums;
5) lietā ir izvirzītas materiālas pretenzijas pret apsūdzētajiem; nav tāda taisnīga principa, pēc kura zaudējumu piedziņu varētu sadalīt starp vairākām lietām, jo neviens apsūdzētais nevar ietekmēt citas lietas izskatīšanu;
6) vienas lietas ātrāka izskatīšana var radīt tiesai kārdinājumu izmantot tās spriedumu kā argumentu citā lietā, kaut šīs citas lietas apsūdzētajiem nav bijis iespējas pirmajā lietā piedalīties un sevi aizstāvēt;
7) prokuroru un tiesas apgalvojums „tādā skaitā nebūs iespējams izskatīt“ ir tikai runas –  KPL šādu pamatojumu neparedz; ja tiesai nepieciešamas izmaiņas likumos, tad jāvēršas pie likumdevēja.
Lielu daļu no šiem argumentiem minēja arī daudzi advokāti, savukārt daudzi apsūdzētie paziņoja, ka pievienojas A.A.Bērziņa viedoklim.
Tiesa izsludināja pārtraukumu lēmuma pieņemšanai un pēc tā, ieradusies ar 40 minūšu nokavēšanos, paziņoja par lietas sadalīšanu trīs lietās, apsūdzētos mehāniski sadalot trīs grupās, attiecīgi, 23, 25 un 20 cilvēku sastāvā.
Biedrības rīcībā jau pirms tiesas bija ziņas, ka tiesa lietu dalīs, neskatoties ne uz ko, jo tāds lēmums esot pieņemts jau pirms tiesas sēdes, iespējams, politiska pasūtījuma rezultātā. Tiesas pieņemtais lēmums skaidri parāda, ka tā arī bija: tiesas sēdē izskanējusī argumentācija pret lietas sadalīšanu tika klaji noignorēta, bet daudz vājākā un neargumentētākā vēlme lietu sadalīt – ņemta vērā.
Jāatzīmē, ka sēdes laikā tiesa neievēroja dalībnieku procesuālās tiesības: par noskaidrojamajiem jautājumiem piedāvāja izteikties tikai gribētājiem, nevis visiem dalībniekiem, nedeva vārdu pat tādiem, kas pacēla roku, sēdes sākumā neizskaidroja procesuālās tiesības u.tml.
Lai arī Latvijas tiesu praksē argumentu ignorēšana un voluntāru lēmumu pieņemšana ir samērā izplatīta prakse, tomēr tik voluntāra rīcība tik apjomīgā lietā notiek pirmo reizi.
Lai interesentiem un nozares profesionāļiem būtu iespēja pašiem novērtēt abu pušu argumentāciju un attiecīgi arī tiesas objektivitāti, biedrība „13. janvāris“ ir nofilmējusi tiesas sēdi un izvietojusi to tīmeklī:

2011. gada 15. novembrī notika pirmā tiesas sēde, kurā vara apsūdz 13. janvāra revolucionāro notikumu dalībniekus „dalībā masu nekārtībās“.

Interesanti, ka sēde pēdējā brīdī no konferenču zāles pārcelta uz mazāku telpu, tādējādi tīši radot apstākļus, lai formāli atklātajā tiesas sēdē vietas pietiktu tikai lietas dalībniekiem: ielaisti tika tikai seši(!) līdzjutēji un interesenti, pārējie palika aiz durvīm.

Tāpat arī interesanti, ka lietas materiālos ir daudz no revolucionāriem cietušu policistu, bet nav nevienas no policistiem cietušas privātpersonas, lai gan daudzi aculiecinieki redzējuši policistus sitam un spārdām puišus, kuri pat nepretojās. Bez tam vairākiem iešauts ar  gumijas lodēm.

Sakarā ar to, ka 12 apsūdzētie nebija ieradušies, tiesa lietu pēc būtības izskatīt nesāka. Nākamā sēde nozīmēta uz 2012. gada 5. janvāra plkst. 10.00. Tanī pirmkārt tiks spriests prokuroru lūgums lietu sadalīt vairākās. Mūsu galvenais uzdevums būs nepieļaut šīs „skaldi un valdi“ taktikas realizēšanos.

Zemāk piedāvājam nelielu fotoieskatu vakardienas tiesas sēdē.

Izsludināta revolucionāro notikumu dalībnieku tiesas pirmā sēde

Rīgā, 2011. gada 28. oktobrī

Sešdesmit astoņi 2009. gada 13. janvāra revolucionāro notikumu dalībnieki saņēmuši tiesas pavēstes ar uzaicinājumu 2011. gada 15. novembrī ierasties uz pirmo ar 13. janvāra notikumiem saistītās krimināllietas sēdi.

Oktobra sākumā sešdesmit astoņi 2009. gada 13. janvāra revolucionāro notikumu dalībnieki saņēmuši tiesas pavēstes ar uzaicinājumu 2011. gada 15. novembrī ierasties uz pirmo tiesas sēdi, kurā tiks skatīta krimināllieta Nr. 11510500109. Visi uzaicinātie 13. janvāra notikumu dalībnieki apsūdzēti pēc Krimināllikuma 225. panta 2. daļas, t.i., par piedalīšanos masu nekārtības. Pirms gada pieņemtajā Krimināllikuma 225. panta redakcijā gan daļu vairs nav, bet apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā 2009. gada janvārī.

Arī Tiesu informācijas sistēmā atrodama informācija par tiesas sēdi. Apsūdzēti ir Andris Maziks, Gunārs Klīmanis, Edgars Markots, Ansis Ataols Bērziņš, Jānis Vanags, Rolands Siliņš, Romāns Raimers, Žamšids Turdibajevs, Lauris Krasņikovs, Ingus Zaharčenoks, Lauris Tijons, Jānis Tijons, Juris Kļova, Ivo Romanovskis, Raimonds Romanovskis, Arturs Einemanis, Aleksejs Petrovs, Sergejs Oļševskis, Jānis Vīnavs, Vadims Gorbatjuks, Edgars Gorbaņs, Aleksejs Arhipovs, Endijs Šulmeisters, Ronalds Podziņš, Sergejs Vasiļausks, Benedikts Valatkaitis, Vilnis Rozenbergs, Zigmunds Lācis, Ivars Jumītis, Kaspars Ješkins, Andris Grauss, Teimurs Mansimovs, Pāvels Maksimenko, Jānis Zommers, Ingars Stepanovičs, Jevgēnijs Seja, Māris Grope, Raimonds Krūze, Klāvs Korņejevs, Edgars Vaivods, Silvesters Audris, Aigars Petkēvics, Jānis Nabokins, Artūrs Stilve, Oļegs Smirnovs, Aleksejs Borisenkovs, Edgars Vendlands, Raimonds Spruģēvics, Vjačeslavs Koruškins, Roberts Bogdāns, Oļegs Smirnovs, Deivids Savičs, Juris Marnavskis, Edgars Bogdanovs, Oļegs Moškovcevs, Vasilijs Ļebedevs, Eduards Smoļaks, Kārlis Cunskis, Ivars Saksons, Jurijs Sibikins, Andrejs Stepaņiščevs, Eduards Pūce, Artūrs Trumsiņš, Ruslans Ivanovs, Oskars Bergmanis, Mārtiņš Šķēle, Viktors Vasiļjevs un Aivars Zeltiņš. Tiesas sēde nozīmēta Rīgā, Abrenes ielā, tiesas zālē Nr.148, sākums plkst. 10.00. Lietu izskatīs Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Irēna Logina.

Fakts, ka tiesas sēde izsludināta tikai pēc Saeimas vēlēšanām, kaut prokuratūra lietas materiālus tiesā iesniedza jau vasaras sākumā, skaidri norāda uz tiesas procesa saistību ar politiskajiem procesiem valstī un rada bažas par politiskā pasūtījuma klātesamību.

Tomēr cerības vieš pozitīvais precedents citu 13. janvāra revolucionāro notikumu dalībnieku lietu izskatīšanā 2011. gada aprīlī, kad tos mēģināja saukt pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. panta, t.i., par sīko huļigānismu. Abos biedrībai zināmajos gadījumos tiesa pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā lietvedību izbeigt.

Tā kā 2011. gada 15. novembra tiesas sēde izsludināta kā atklāta, tad biedrība „13. janvāris“ aicina  revolucionāro notikumu atbalstītājus ierasties uz tiesas sēdi, tādējādi paužot savu atbalstu politiski apsūdzētajiem un samazinot lietas tendenciozas izskatīšanas risku.

Biedrības „13. janvāris“ valde: Andris Maziks, Ansis Ataols Bērziņš, Ingus Zaharčenoks