Tiesnese Logina atzīmējas Latvijas tiesu vēsturē

2012. gada 5. janvārī  notika 2009. gada 13. janvāra revolucionāro notikumu dalībnieku tiesāšanas sēde.
Tiesas sēde sākās ar klātesošo saskaitīšanos. Tā kā triju apsūdzēto (no 68) nebija, tiesa visiem uzdeva jautājumu par iespēju skatīt lietu bez viņu klātbūtnes. Šinī jautājumā gan prokurori, gan advokāti, gan apsūdzētie bija vienisprātis, ka bez visu apsūdzēto klātbūtnes lietu skatīt nav iespējams.
Nākamais skatāmais jautājums bija lietas iespējamā dalīšana: prokurori palika pie sava priekšlikuma lietu dalīt 2 daļās: vainu atzinušajos un neatzinušajos. Pret sadalīšanu, minot juridiskus argumentus, izteicās visi vārdu ņēmušie advokāti, kā arī vairāki desmiti apsūdzēto. Par sadalīšanu iestājās tikai viens apsūdzētais – Jānis Vanags, kurš prasīja atsevišķi izdalīt savu lietu, ar nolūku nodemonstrēt, ka dalīšanas varianti ir daudz un dažādi, lai tiesai dalīšanas gadījumā nāktos pamatot, kāpēc tā izvēlējusies tieši šādu variantu. Savukārt Ansis Ataols Bērziņš bija sagatavojis izvērstu pamatojumu, kāpēc lieta nav sadalāma:
1) tik būtisku jautājumu nevar risināt neesot klāt kādam no apsūdzētajiem;
2) pants par masu nekārtībām paredz tiesāt masas, tāpēc prokuroru un tiesas žēlošanās par apsūdzēto lielo skaitu nonāk pretrunā ar apsūdzības būtību;
3) panta daļas, pēc kuras uzrādīta apsūdzības, Krimināllikumā vairs nav, tāpēc nav iespējasms virzīt, tai skaitā dalīt, apsūdzību pēc neesošas normas;
4) citu apsūdzēto un liecinieku sniegtās ziņas var sniegt būtisku ieguldījumu katra apsūdzētā jautājuma izskatīšanā, šo ziņu iegūšanas liegšana ir tiešs apsūdzēto procesuālo tiesību pārkāpums;
5) lietā ir izvirzītas materiālas pretenzijas pret apsūdzētajiem; nav tāda taisnīga principa, pēc kura zaudējumu piedziņu varētu sadalīt starp vairākām lietām, jo neviens apsūdzētais nevar ietekmēt citas lietas izskatīšanu;
6) vienas lietas ātrāka izskatīšana var radīt tiesai kārdinājumu izmantot tās spriedumu kā argumentu citā lietā, kaut šīs citas lietas apsūdzētajiem nav bijis iespējas pirmajā lietā piedalīties un sevi aizstāvēt;
7) prokuroru un tiesas apgalvojums „tādā skaitā nebūs iespējams izskatīt“ ir tikai runas –  KPL šādu pamatojumu neparedz; ja tiesai nepieciešamas izmaiņas likumos, tad jāvēršas pie likumdevēja.
Lielu daļu no šiem argumentiem minēja arī daudzi advokāti, savukārt daudzi apsūdzētie paziņoja, ka pievienojas A.A.Bērziņa viedoklim.
Tiesa izsludināja pārtraukumu lēmuma pieņemšanai un pēc tā, ieradusies ar 40 minūšu nokavēšanos, paziņoja par lietas sadalīšanu trīs lietās, apsūdzētos mehāniski sadalot trīs grupās, attiecīgi, 23, 25 un 20 cilvēku sastāvā.
Biedrības rīcībā jau pirms tiesas bija ziņas, ka tiesa lietu dalīs, neskatoties ne uz ko, jo tāds lēmums esot pieņemts jau pirms tiesas sēdes, iespējams, politiska pasūtījuma rezultātā. Tiesas pieņemtais lēmums skaidri parāda, ka tā arī bija: tiesas sēdē izskanējusī argumentācija pret lietas sadalīšanu tika klaji noignorēta, bet daudz vājākā un neargumentētākā vēlme lietu sadalīt – ņemta vērā.
Jāatzīmē, ka sēdes laikā tiesa neievēroja dalībnieku procesuālās tiesības: par noskaidrojamajiem jautājumiem piedāvāja izteikties tikai gribētājiem, nevis visiem dalībniekiem, nedeva vārdu pat tādiem, kas pacēla roku, sēdes sākumā neizskaidroja procesuālās tiesības u.tml.
Lai arī Latvijas tiesu praksē argumentu ignorēšana un voluntāru lēmumu pieņemšana ir samērā izplatīta prakse, tomēr tik voluntāra rīcība tik apjomīgā lietā notiek pirmo reizi.
Lai interesentiem un nozares profesionāļiem būtu iespēja pašiem novērtēt abu pušu argumentāciju un attiecīgi arī tiesas objektivitāti, biedrība „13. janvāris“ ir nofilmējusi tiesas sēdi un izvietojusi to tīmeklī:

2 Responses to “Tiesnese Logina atzīmējas Latvijas tiesu vēsturē”

  1. Andris.M. saka:

    Vai visi sapratāt ???
    Ansi molodets.tā turpināt bet,ne visi vēl ir pamodušies.

  2. dzintars saka:

    Ansi, cīniņš pret mēsliem būs grūts,bet Tu to vari. Cīņai sveiks!

Leave a Reply