Paslepšus notiesā vienu revolucionāro notikumu dalībnieku

Biedrības „13. janvāris“ rīcībā nonākušas ziņas, ka paslepšus un „pa fikso“, iespējams, ar viltīgu ziņu, notiesāts 2009. gada 13. janvāra revolucionāro notikumu dalībnieks Ivans Mirahtanovs: viņam piespriesti trīs gadi un viens mēnesis cietumā (reāli).

2012. gada 22. februārī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis J. Stukāns vienas tiesas sēdes laikā nosprieda „Ivanu Mirahtanovu … atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 225. panta otrajā daļā (redakcijā līdz 31.12.2010.) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem un 1 (vienu) mēnesi.“ Process notika bez pierādījumu pārbaudes, jo I. Mirahtanovs bija savu vainu atzinis.
Kā šobrīd skaidro pats Mirahtanovs, viņš vainu atzinis, jo viņam nav izskaidrotas procesuālās tiesības, viņš arī nesapratis, ka piekrišana juridiskajai kvalifikācijai ir piekrišana šim pantam. Viņam nav bijis naudas advokātam un tas, ka šādā gadījumā to var nodrošināt valsts, viņam neesot izskaidrots.
Mirahtanovam nav skaidrs arī viņa lietas izdalīšanas iemesls no „kopīgās“ revolucionāro notikumu dalībnieku lietas: viņš neesot izvairījies no izmeklēšanas un bijis tiesībsargājošām iestādēm sasniedzams. Sākumā esot saņēmis prokuratūras paziņojumu, kurā bijis minēts līdz ar daudziem citiem apsūdzētajiem, bet vēlāk izrādījies, ka viņa lieta izdalīta atsevišķi. Iespējams, prokuratūra tīši izvēlējusies izdalīšanai un fiksai notiesāšanai personu bez juridiskām zināšanām, ar sliktām latviešu valodas zināšanām, lai to būtu iespējams vieglāk ietekmēt un līdz ar to arī ātrāk notiesāt.
Tiesas spriedumā vārds vārdā pārrakstīti prokuratūras tendenciozie, politisko pasūtījumu atainojošie apgalvojumi, tādi kā „vairāki simti naidīgi noskaņotu cilvēku“, „rupji pārkāpjot sabiedrisko kārtību“, „cilvēku pūlis“ u.tml. Šādu vispārīgu, nepierādītu un uz citām personām attiecināmu apgalvojumu iekļaušana tiesas spriedumā, kurš pieņemts procesā bez pierādījumu pārbaudes, ir vai nu paviršība, vai tīša politiskā pasūtījuma pildīšana no tiesas puses.
Lai arī vispārīgi zināms, ka Latvijas krimināltiesībās precedenta princips nedarbojas, tomēr biedrība „13. janvāris“ pieļauj, ka valdībsargājošo iestāžu darbinieki I. Mirahtanovu izdalījuši ar nodomu viņu „pa fikso“ notiesāt, lai pārējos politiskajos procesos uz šo spriedumu atsauktos un tādējādi piešķirtu lielāku svaru tanī minētajiem apgalvojumiem.
Spriedums nav stājies spēkā, tas ir pārsūdzēts, apelācijas sūdzību bez maksas sagatavojis Neatkarīgais tiesiskās aizsardzības centrs.
Iespējams, Mirahtanova gadījums būs viela pārdomām tiem, kas šobrīd prokuratūras iespaidā atzinuši savu „vainu“, cerot uz „vieglāku“ spriedumu.
Biedrība „13. janvāris“ uzskata, ka 2009. gada 13. janvāra notikumi vērtējami kā pozitīvs pavērsiens Latvijas attīstībā un ir nākuši Latvijai par labu gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. Bez tam, revolucionāro notikumu cēloņi meklējami teju 20 gadus notikušajā valsts izzagšanā, kuras vaininieki arī ir īstenie šo notikumu vaininieki un būtu par to saucami pie atbildības.
Biedrība vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka lietu materiālos skaidri saskatāms politisks pasūtījums klasiskā valdībsargājošo iestāžu izpildījumā: lietās nav neviena cietušā revolucionāro notikumu dalībnieka, lai gan ir neskaitāmas liecības par miesas bojāmu nodarīšanu un pilnvaru pārsniegšanu no policijas darbinieku puses; gandrīz visi liecinieki ir policijas darbinieki; notikumi skatīti šauri, bez vēsturiskā konteksta un cēloņu analīzes.

Tags: ,

3 Responses to “Paslepšus notiesā vienu revolucionāro notikumu dalībnieku”

  1. Tīri teorētiski pučš nevar beigties labvēlīgi tā dalībniekiem, jo labvēlīga puča gadījumā to sauc par revolūciju un tās dalībnieki ir varoņi, šajā sakarā man ienāca prātā domavai tik Jums nevajadzētu iesniegt konstitucionālo sūdzību satversmes tiesā, ar kuru apstrīdēt politiskas nozīmes kriminālapsūdzību izskatīšanas kārtības leģimitivitāti Latvijā. Šī doma man ienāca prātā sasitībā ar Jūsu apsūdzībām, gribētos dzirdēt Jūsu viedokli.
    Protams pastāvot pašreizējai likumdošanai valsts ir tiesīga izskatīt šo lietu pat viena tiesneša sastāvā pie kam sākot ar zemāko instanci (nevis apgabalu), interesanti kas notiktu ja tīri teorētiski apsūdzētie pieprasītu lai šo lietu izskata neatkarīga tiesa kas nav pakļauta šai valstij, vai arī zvērināto tiesa (kas gan Latvijā saskaņā ar pašreizējo krimināllikumu nav iespējams), tomēr ir iespējams KL 255 panta izskatīšanas kārtības leģimitāti apstrīdēt Satversmes tiesā. To ka tiesa nevar spriest neatkarīgi var secināt no sekojošā, – piemēram, ja būtu saglabājusies Padomju vara, tad noteikti visi tie kas bija barikādēs un tagad ir saņēmuši ordeņus kā varoņi, būtu toreiz nonākuši aiz restēm, no kā mēs varam secināt ka tās valsts tiesa kurā noticis pučš spriež nevis sabiedrības interešu labā vai neatkarīgi pēc iekšējās pārliecības, bet gan atbilstoši politiskajam pasūtījumam, jo gadījumā ja pučš būtu izdevies tas sauktos par revolūciju un neatkarīgi no tā cik logi vai zobi būtu izsisti revolūcijas dalībnieki būtu varoņi un visiem būtu zināmi organizātori kas pllūktu pirmie laurus (šajā gadījumā organizātori paziņo ka viņiem nav ar Jums nekāda sakara).

  2. Miervaldis saka:

    Nu un ko?Valstij dot iemeslu vēl izķengāt Latviju un Latviešus?!

  3. Miervaldis saka:

    Jo mazāk zināsiet, jo mazāk cietumā sēdēsiet, tā lūk jefiņi!

Leave a Reply